2004.g. 5.-6.jūnijā notika izbrauciens uz Ventspili. Šim pasākumam par godu tika iznomāta automašīna Chrysler Grand Voyager (7-vietīgs minivens).  Apmetāmies piejūras kempingā-teltīs, nomēģinājām silto jūras peldi (brrr-tas ūdens tak bija auksts). Apskatījām Ventspili, apmeklējām pilsētas svētkus Reņķa dārzā, kā arī daži uz mirkli bija iemaldījušies piejūras muzejā pie lielā enkura (pēc tam teica: par šito-metāllūžņu savāktuvē gan baigo piķi varot dabūt). Mājup braucot iegriezāmies Sabiles Zviedru cepures rodeļu trasē un (nenoturējāmies kārdinājumam divreiz dienā braukt ar rodeļiem) nobraucām arī Rāmkalnu rodeļos.

2004.g. vasarā metāmies iekarot Gaujas augšteci – no Virešiem līdz Valmierai. Šoreiz bijām gudrāki un nomainījām plostu-pūsli pret kanoe laivām. Vistrakākā bija pirmā diena, kad noairējāmies no Virešu tilta līdz tiltam pār Gauju uz Gaujienas-Valkas šosejas un saulaino laiku vakarā nomainīja negants pērkona negaiss, šajā dienā arī radās sauklis “airē, ....”, kas ļoti aktīvi tika pielietots nākamajās dienās. Visu trīs dienu laikā notika nemitīgas kanoe laivu abortāžas ar kaimiņlaivas iedzīšanu krastā. Trešajā dienā visiem ļoti patika nobrauciens pa Strenču krācēm. Pirms Daliņu peldētavas notika pēdējā kanoe laivu cīņa, kur pretiniekiem tika atņemti abi airi un iemesti Gaujā. Lai glābtu situāciju - Ilmārs2 “varonīgi” ar visām drēbēm metās ūdenī pēc airiem. Tuvojoties Valmieras krācēm visi ievērojot drošības pasākumus uzvilkām glābšanas vestes un metāmies krāces iekarošanā, tas bija vareni. Iebraucot krācēs pa vidu (vislielāko straumi) un cenšoties izvairīties no lielajiem akmeņiem nokavējām pēdējo virāžu un gandrīz paņēmām uz auguma pēdējo lielo akmeni mūsu priekšā, paši slapji un laiva pilna ar ūdeni. Ļoti žēl, bet izrādījās, ka fotoaparātam uzkārusies lentas pārtīšanas mehānisms un neviena bilde netika uzņemta (sāpe, tik daudz labu momentu bija!)