„TAURENTIŅA” stāsts par Šauļiem.

Ir pagājis labs laiciņš kopš viesojos Šauļos, tādēļ emocijas, atmiņas jau ir diezgan pabālējušas. Pabālējušas varbūt arī tādēļ, ka nekas īpaši dižs jau tas nebija. Par kritiķi esmu kļuvis tādēļ, ka ir piedzīvoti daudzi citi neizsakāmi aizraujošāki braucieni. Protams, pasākumu par neizdevušos arī netaisos saukt.

Viss pasākums sākās ne visai daudzsološi, jo dažs, labs, vārdā neminamais, gluži ne tikai savas vainas dēļ, samazināja braucēju skaitu ar savu izstāšanos, tādejādi ‘’nedaudz samazinot jautrības koeficentu kompānijā’’.

Bet ne jau tikai izklaidēties, kas, protams, neizpalika, mēs devāmies. Mums bija arī augstāks mērķis – Šauļos 3 dienu katu seminārs JKA Eiropa tehniskā direktora (6.dans) vadībā. Šāda veida semināri man nebija nekas jauns, šis gan bija tikai otrais ārpus Latvijas teritorijas. Reiz piedalījos līdzīgā seminārā Tallinā S. Kato (8.dans) vadībā, tādēļ man bija ar ko salīdzināt. Jāsaka, ka Tallinā man patika nedaudz labāk. Vienīgais Šauļu pluss bija tas, ka beigās visiem semināra dalībniekiem bija iespēja palīksmoties kādā no Šauļiem ‘’netālā’’ (~30 km) tādā kā atpūtas bāzē. Šo iespēju arī lielākā daļa, ieskaitot latviešu delegāciju, izmantoja.

 

P.S. Nav ko rakstīt, jo nav nekā, ko uzrakstīt.