Karatē būtība

“Karatē ir sevis pārvarēšanas un sevis iepazīšanas skola. Sevi mēs iepazīstam grūtību dinamikā un bieži sagraujam ilūzijas par sevi, savām spējām un raksturu, līdz ar to atklājam savus trūkumus un, tos pārvarot, pilnveidojamies. Pēc laika esam gandarīti par sasniegto uzvaru pār sevi, pār savām bailēm un netikumiem. Tā, atbrīvojoties no ilūzijām, esam pasargāti no daudzām dzīves neveiksmēm.”

“Šis cīņas mākslas veids gūst arvien vairāk piekritēju visā pasaulē. Tas ir lielisks līdzeklis pašaizsardzības spēju izveidošanai, kā arī labas fiziskās formas uzturēšanai. Bez labas fiziskās veselības nebūs arī pilnvērtīgas garīgās darbības. To sākuši saprast studenti, skolotāji, mākslinieki, darījumu cilvēki, ierēdņi. Daudzas skolas (ne tikai Japānā) fizkultūras stundas velta karatē nodarbībām.”

Kustību tehnika

Pareizi izpildot karatē cīņas elementus, kustībā jāiesaista viss ķermenis. Tikai tad sitienā pretinieks saņems vislielāko trieciena enerģiju, un, ja šī iedarbība notiks nelielā saskares laukumā, tad rezultāts būs ievērības cienīgs. Lai to panāktu, karatē nodarbībām jāvelta gadi rūpīga darba. Slavenāko karatē pārstāvju sitieni ir tik iespaidīgi, ka tos apbrīno mūsdienu zinātne un nespēj izskaidrot. Tas tikai liecina par mūsu iespējām, kuras bieži vien pat neapzināmies.”

Katas

“Kata ir formāls cīņas vingrinājumu komplekss, un tai ir izšķiroša nozīme karatē cīņas apgūšanā. Kata ir pārvaldīta tad, ja tā plūst harmoniski un iespaidīgi. Tā nav tikai labi pārvaldītu paņēmienu kopums – tas ir pārdzīvojums, kurā katra kustība atbilst cīņas epizodei un pat nezinātājs izpildījumā redz cīņu.”

Cīņa - Kumite

“Nevar piekrist tendencei jau agri pievērsties brīvai karatē cīņai. Rezultātā neredzam karatē, bet prastu un nekontrolētu ielu cīņu, jo tai pietrūkst kustību tehnikas un katu izpildes sagatavotības.”

“Lai karatē cīņa atbilstu savam nosaukumam, partneriem jābūt pietiekami sagatavotiem kā fiziski, tā garīgi. Cīņā nepieciešams saglabāt garīgo līdzsvaru. Aplūkosim līdzību ar mierīgu ūdeni, kas tieši un bez izkropļojumiem atspoguļo apkārtējos priekšmetus. Tāpat arī mūsu apziņa, atrodoties garīga līdzsvara stāvoklī, nekļūdīgi sapratīs pretinieka darbību. No otras puses, ja ūdens virsma nebūs mierīga, tad atspulgs tajā būs neskaidrs, tas ir, jūs nesapratīsiet pretinieka nodomus un nespēsiet savlaicīgi reaģēt uz pretinieka aktivitāti.”